Ēšanas paradumi bērnam ir jāiemāca agrā vecumā! Tie kalpos par pamatu tam, kā un ko jūsu bērns ēdīs turpmāk savā dzīvē.
Ikviena bērna augšanas process ir individuāls, tāpēc katram no viņiem ir atšķirīgas vajadzības pēc uzturvielām, vēlmes un arī izturēšanās. Vajadzētu atļaut bērnam pašam sekot viņa bada un sāta sajūtām.
I.Rinkuža, BKUS Gaiļezera bērnu slimnīcas ārste – endokrinoloģe
Jevgēnija Livdāne, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras asociētā profesore
Bērniem ir jāēd regulāri, 4 – 5 reizes dienā. Ēdot noteiktā laikā, veidojas pareizi bērna ēšanas ieradumi. Bērniem ir svarīgi ēst pilnvērtīgu un daudzveidīgu pārtiku, kas satur olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, minerālvielas un vitamīnus.
Olbaltumvielas – vērtīgākais uztura komponents:
Olbaltumvielas ir vērtīgākais uztura komponents. Tās veido, atjauno un aizsargā organisma audus. Olbaltumu deficīta apstākļos bērnam palēninās garīgā un fiziskā attīstība, samazinās spēja pretoties infekcijām. Gremošanas orgānos olbaltumvielas sašķeļas aminoskābēs. Trūkstot neaizvietojamām aminoskābēm, tiek traucēta olbaltumvielu vielmaiņa. Olbaltumvielu avots uzturā ir gaļa un tās produkti, piens un piena produkti (biezpiens, siers), olas, zivis, zirņi, pupas. Vērtīgāki neaizvietojamo aminoskābju ziņā ir dzīvnieku izcelsmes produkti. Bērnu uzturā katru dienu jāiekļauj liesa gaļa, piens un piena produkti, olas. Zivju ēdieni ieteicami divas reizes nedēļā.
Taukvielas augšanai:
Tauki ir nepieciešami bērna attīstībai un augšanai. Uzturā tiek lietoti augu, dzīvnieku un pārveidoti augu tauki (margarīns). Tauki var būt redzamā veidā (eļļa, dzīvnieku tauki) un neredzamā veidā (gaļā, pienā, olās, gaļas pārstrādes produktu sastāvā). Tauki nepieciešami taukos šķīstošo A, D, E, K vitamīnu uzsūkšanai, kā arī A vitamīna provitamīna karotīna uzsūkšanai organismā. Tauki uzlabo ēdiena garšu un dod sāta sajūtu. Lai nepārsniegtu tauku ieteicamās normas bērnu uzturā, gatavojot salātus vēlams izmantot augu eļļu, jogurtu vai citronu sulu. Nav ieteicams lietot krējumu un majonēzi.
Ogļhidrāti nodrošina ar enerģiju:
Ogļhidrāti organismu nodrošina ar enerģiju, kas nepieciešama augšanai un fiziskai aktivitātei. Uzturā ogļhidrātu avoti ir maize, putraimi, dārzeņi, augļi, cukurs, medus. Katru dienu bērnu uzturā ir jābūt svaigiem dārzeņiem un augļiem, maizei (graudu, kliju, rudzu maizei) putraimiem, sakņu sautējumiem. Svarīgi, lai bērns saņemtu arī šķiedrvielas, kas veicina zarnu peristaltiku un novērš vēdera aizcietējumus. Šķiedrvielas satur klijas, diedzēti kviešu graudi, pupiņas, zaļie zirnīši, žāvētas plūmes, āboli, bumbieri. Nav ieteicams bērniem dot daudz saldumu, īpaši pirms ēdienreizēm. Ja bērns našķus ēd nepārtraukti, viņš nebūs izsalcis un ēdienreizē neēdīs. Našķi jālieto ierobežoti, un tiem jābūt veselīgiem, piemēram, riekstiem vai žāvētiem augļiem. Bērna uztura neatņemama sastāvdaļa ir piens un piena produkti. Maziem bērniem līdz 3 gadu vecumam ieteicami 600 ml piena dienā, pirmskolas vecuma bērniem – 500 ml. Jāatceras, ka bērnam pietiekošā daudzumā ir jāuzņem šķidrums.
Devas kā mazam pieaugušajam:
Jau no 1,5 – 2 gadu vecuma bērns sāk ēst „īstu” ēdienu, un tas faktiski neatšķiras no veselīgas ēdienkartes pieaugušajiem. Vienīgi bērnam nevajadzētu dot pārlieku piparotus un asus ēdienus, kā arī pārmērīgi saceptus produktus. Ap šo vecumu bērna mutē jau ir zobi, un speciāli viņam produkti nav jāmaļ, varbūt tikai jāsagriež mazākos gabaliņos. Tāpat kā pieaugušo, arī bērnu ēdienkartē trešajai daļai no kopējā ēdiena apjoma vajadzētu būt augļiem un dārzeņiem. Devas, protams, būs proporcionāli mazākas, bet attiecība tā pati. Ja bērnam tiks iedots vesels auglis, tad viņš apēdīs tik, cik viņam kārosies – nevajag spiest, lai viņš apēd visu. Tomēr būtu labi ievērot dažādību un katru dienu dot citu augli vai dārzeni. Svarīgi, lai bērns katru dienu tiktu arī pie svaigiem dārzeņiem, ne tikai vārītiem vai ceptiem. Ir svarīgi nodrošināt, lai bērns ēstu brokastis: putru, graudu vai kliju maizi, sieru, dārzeņus, augļu sulu, pienu vai jogurtu.
Kā iemācīt bērnam ēst veselīgi
Bieži vien bērnībā izveidotie ēšanas paradumi atstāj iespaidu uz visu dzīvi! Tādēļ katram vecākam aktuāls ir jautājums, kā panākt, lai bērns dzer tīru ūdeni, nevis stiepj roku pēc limonādes,lai ēd dārzeņus un citus veselīgus produktus, nevis prasa čipsus, šokolādi un saldos sieriņus. Prakse apliecina, ka bērns ēdīs veselīgi, ja viņam jau no dzimšanas ģimenē tiks mācītas veselīgas ēšanas tradīcijas un ja ģimene pati tās ievēros. Ļoti svarīga ir arī galda kultūra, ēdienreižu ievērošana un „neknakstīšanās” ēdienreižu starplaikos.
Piecu gadu vecumā sākt mācīt šādas lietas būs daudz grūtāk vai pat par vēlu. Arī mazs bērns ir pilnvērtīgs ģimenes loceklis un darīs visu tāpat, kā to dara vecāki, brāļi un māsas. Jau no zīdaiņa vecuma bērnam jādod dzert tīru ūdeni vai tēju, neliekot klāt cukuru vai citus saldinātājus, tāpat nedrīkst bērna klātbūtnē dzert limonādes un tai pat laikā mēģināt viņam skaidrot, ka dzert limonādi – tas ir slikti. Vēl nevajadzētu bērnam uzdot jautājumu: „Ko tu šodien gribētu ēst?” Bērns, protams, var izvēlēties, ko viņš ēdīs, bet jāizvēlas viņam ir tikai no tā, kas atrodas uz galda. Ja ģimene to visu ievēros, tad, pat ja bērns ārpus mājas nobaudīs čipsus un kolu, viņam pat prātā neienāks, ka viņš līdzīgas lietas var dabūt arī no vecākiem – ģimenē tas vienkārši nav pieņemts.
Atceries!
- Nepieciešamais enerģijas daudzums diennaktī:
1 – 3 gadu vecumā – 1300 kcal,
4 – 6 gadu vecumā – 1800 kcal. - Uzturvielas nodrošina šādu enerģijas daudzumu:
1g olbaltumu – 4 kcal
1g tauku – 9 kcal
1g ogļhidrātu – 4 kcal - No kopējā enerģijas daudzuma dienā bērnam jāuzņem:
brokastīs 25 – 30%
pusdienās 45 – 50%
launagā 10 – 15%
vakariņās 10 – 20%
ar olbaltumvielām 10 – 15%
ar taukvielām 30 – 35%
ar ogļhidrātiem 50 – 55% - Bērniem ieteicamais šķidruma daudzums:
1 – 3 gadu vecumā 400 – 750 ml
4 – 6 gadu vecumā 550 – 850 ml
Vislabāk slāpes remdēt ar ūdeni vai bērnu tēju, nevis gāzētiem un saldinātiem dzērieniem.
