bernulietas

Omega-3 un Omega-6 neaizstājamo taukskābju proporciju nozīme.

Cilvēka veselību, tāpat kā slimības, nosaka ģenētiskā predispozīcija, apkārtējā vide un dzīvesveids, kā arī citi vairāk vai mazāk ietekmējoši faktori.  Uzturs ir viens no faktoriem, kas nopietni ietekmē veselības stāvokli, tomēr tam ne vienmēr tiek pievērsta vajadzīgā uzmanība un līdz ar to mazinās tā nozīmīgums cilvēku acīs, runājot nu jau par veselības problēmām.

Pagājušo desmitiem gadu tūkstošu laikā cilvēku uztura paradumos ir vērojamas lielas pārmaiņas, turpretī gēnos vērojamās izmaiņas ir niecīgas.[1] Tātad – saprotam, ka mūsdienu cilvēks dzīvo ar uzturu, kas būtiski atšķiras no tā, kuram tika „izveidots” cilvēka gēnu komplekts. Nozīmīgi ir mainījusies ikdienā uzņemto neaizstājamo polinepiesātināto taukskābju Omega-6 un Omega-3 proporcija. Tā ir daudzkārtīgi palielinājusies, sasniedzot tādas vērtības, kā 10:1 līdz pat 20:1, kas parāda, ka cilvēki uzturā lielos daudzumos lieto augu eļļas, kas ir Omega-6 avots, savukārt zivis, kas ir Omega-3 avots, tiek iekļautas uzturā reti.

Lielās uzņemto neaizstājamo taukskābju atšķirības veicina daudzu slimību attīstību, tostarp kardiovaskulāro slimību, audzēju, autoimūno slimību u.c.[2] Omega-3 taukskābes labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, organisma augšanu un attīstību, arī smadzeņu darbību. Omega-6 taukskābes arī ir vitāli nepieciešamas organisma optimālai funkcionēšanai, tomēr pārmērīga to uzņemšana tiek saistīta ar negatīvu ietekmi uz veselību.[3] Ieteicamā Omega-6:Omega-3 proporcija atšķiras pēc tā, kādas slimības profilakses pasākumi tiek ievēroti. Piemēram, pētījumi pierāda pozitīvu efektu sirds un asinsvadu slimību profilaksē, ja attiecīgā proporcija ir 4:1, vai iekaisuma samazināšanā pie reimatoīdā artrīta, ja proporcija ir 2-3 : 1,2 Dažādu hronisku slimību riska samazināšanai pētījumos pierādītās efektīvās neaizstājamo taukskābju Omega-6:Omega-3 daudzumu proporcijas nepārsniedz 5:1, kas norāda, ka daudzumu attiecības, iespējams, ir tik pat svarīgas kā pašu taukskābju uzņemšana.

Pārtikas produktos Omega-6 un Omega-3 taukskābju proporcijas ir ļoti dažādas. Riekstiem un sēklām tās ir izteikti atšķirīgas, piemēram, čia sēklām 1:3, kaņepju sēklām 3:1, valriekstiem 4:1 utt. Zivīs Omega-6:Omega-3 proporcija ir aptuveni 0,1-0,3 : 1. Ja lieto uzturā zivju konservus, tad noteikti jāatceras, ka konserviem eļļā Omega taukskābju proporcija ir lielāka. Augu eļļās Omega-6 taukskābes ir krietni vairāk nekā Omega-3, kas daļēji izskaidro lielās atšķirības neaizstājamo taukskābju uzņemšanā.

Derīgi ir atcerēties, ka eļļas, kurās ir augsts polinepiesātināto taukskābju saturs, ļoti ātri oksidējas un tādējādi zaudē savas labās īpašības. Pie šādām eļļām pieder, piemēram, linsēklu eļļa, kurai ir izteikti augsts tieši Omega-3 taukskābju saturs. Lai gūtu labumu veselībai, kā arī izvairītos no iespējamas oksidējušās eļļas uzņemšanas, šajā gadījumā ieteicams pievienot ēdieniem svaigi samaltas linsēklas.

Polnepiesātināto taukskābju saturam uzturā ir grūti izsekot, tādēļ, zinot, ka lielākajā daļā gadījumu polinepiesātinātās Omega-3 taukskābes tiek uzņemtas daudz mazāk kā Omega-6 taukskābes, vajadzētu parūpēties par to, lai uzturā biežāk tiktu iekļauti produkti, kuri  ir bagāti tieši ar Omega-3 taukskābēm.

Zanda Mihailovska, topošā uztura speciāliste, OnPlate uztura speciālistu asistente

[1] Simopoulos AP, Cleland LG (eds): Omega-6/Omega-3 Essential Fatty Acid Ratio: The Scientific Evidence. World Rev Nutr Diet. Basel, Karger, 2003, vol 92, pp 1-22

[2] Simopoulos AP: The importance of the omega-6/omega-3 fatty acid ratio in cardiovascular disease and other chronic diseases. Exp Biol Med (Maywood). 2008 Jun;233(6):674-88.

[3] Michel de Lorgeril, Patricia Salen: New insights into the health effects of dietary saturated and omega-6 and omega-3 polyunsaturated fatty acids. BMC Medicine, 2012.