childhood

Bērnības atmiņas!

Paldies visiem mūsu sekotājiem, kas padalījās savās skaistajās bērnības atmiņās!

 

Liga Beikerte
Ar masinju varejam ilgi neiet gulet un no matrachiem taisit slidkalninjus. Un vel mes lejam udeni uz gridas un slidojam ka slidotava :)))

Gribuska Vineta
Visspilgtākās atmiņas ir kopā būšana ar draugiem, māsīcām un brālēniem, kad tika strādāti dažādi nedarbi. Bija ziema, salasījās mūsu kompānija, salasījām zarus, dzelzs mietus, un gājām ledu ,, dauzīt,,. Tika izstaigāti visi grāvji un izdauzīts viss ledus un upes Vienā privātajā dīķī dauzot ledu, iekrita mana māsa, un nu visa komanda vilkām laukā.. * Cēlām sniega mājas un cietokšņus, tad veidojām pikas un pikojāmies ar draugiem, braucām ar kamanām un plēvēm no Preiļu mīlestības kalna *No vasaras, satikāmies draudzenes, gājām uz tuvo upīti pabradāt pa ūdeni, un viena no draudzenēm atrada dēli-posmtārpu, tad nu gājām lasīt dēles, likām viņas uz smiltīm un ar kokiem spiedām nost, vai arī ar stikla lauskām galinājām

Vigo Kipāns
Tā ir par pirmo braucienu uz Rīgu ,ciemošanos pie radiem un garšīgo saldējumu

Ivars Purmalis
Kad braucām uz Jūrmalu , tētim vienmēr lūdzu lai ņem līdzi fotoaparātu. patika skaistas meitenes,dabas skati …centos visu fotografēt .

Dace Lapiņa
brauciens uz melno juuru

Jolanta Ozola
atceros savu pirmo fotoaparātu SMENA.Saņemot viņu sākās jauna un aizraujoša bērnība

Baiba Beikerte
Varēju negulēt visu nakti lai tikai lielais brālis paņemtu mani līdz makšķerēt un neaizmirstu mājās ! Un tad vēl tas briesmīgi garais gabals ko vajadzēja mīties ar velosipēdu līdz dīķim…. pati brīnos par sevi

Ирена Лонска
Man bērnībā nebija sava foto albuma. Mēs bijām 5 bērni, augām lauku ģimenē, visas bildes, kas pa retam tika iegūtas, mamma krāja lielā metāla (cepumu) kārbā. Daudzas bija pat nobrūnējušas un vēl ar retro robainajām maliņām. Kad atbrauca tālāki ciemiņi, kārbu ņēma klēpī, pārcilāja bildes un gremdējās atmiņās, stāstos. Mēs, mazie gan reti kad tās dabūjām rokā paturēt, jo vecāki baidījās, ka saplēsīsim vai nosmērēsim. Pēc duadziem gadiem, kad vecāki aizgāja tajā saulītē, pārmēnu kārbu savā pārziņā un pārlīmēju tās lielā fotoalbumā, kuram pa virsu klājās tāda kā lipīga caurspīdīga plēve (ielaminēja), jo daudzas bildes tiešām bija ļoti vecas un saudzējamas.

Harītis Aizkraukle
Mans bērnības dienu alkbums bija kā vesels foto stāsts. Māte tajā veica ierakstus, zīmēja, pat gleznoja, līmēja visus manus dzimšanas dienas u.c. svētku apsveikumus, protams, bildes. Zem katras bildes bija neliels apstāsts- kad, kas, kur.. Un lielu romantiku albumam pieškīra tās gaisīgās lapas, kas atdalīja katru biezo, smago lapu ar bildēm. Tajā bija mani pirmie diplomi, pat aploksne ar matu šķipsnu, prievīte, u.c. sīkumi no bērnības. Mēs ar draugu vienreiz piezīmējām pāris bildēs visiem melnas ūsas, brilles un punktus (dzimumzīmes)

Lana Rožu Kalns
Saistībā ar albumu un bērnību atceros vienu lietu, par ko dabūju pamatīgu brāzienu. Kādu reizi biju tikusi klāt albumiņam, kurā ieraudzīju savās bērnu dārza svētku melnbaltajās bildītēs dažādas mantas (lāčus, zaķus, citus bērnus maskās, utt) Un tā kā ikdienā nebija daudz mantu ar ko spēlēties, šķēres rokā un sāku griezt smukumus ārā. Pēc tam nodomāju mammai teātri vakarā rādīt, izmantojot jauniegūtās papīra ” lelles”. Protams, gaidītās sajūsmas un prieka vietā manus apaļumus ķēra dakteris bērziņš, vēl šodien sirsniņa iesāpas paverot albumus, kuros ir palikusi maza daļa bērnības bildīšu mana blēņu darba dēļ.

Dace Backane
Bērnībā vairāk dzīvoju pie vecmammas laukos.Man atmiņā vairāk ir skaistie dabas skati,ļoti siltas,saulainas vasaras,agrie rīti, kad ar brāli devāmies braukt ar riteņiem.

Baiba Burkēviča
visspilgtakās atmiņas ir par to kā ziemā visas māsicas un brālēni sanācām kopā un tad stradājām visādas spēles palaidnības un daudz ko citu, Tās acīmredzot ir sajūtas un atmiņas kuras sirdī paliek uz visiem laikiem,tas ka cēlām sniega mājas, šļūcām pa kalniņiem un pēc tam ar ziliem dupšiem nācām mājās un pēc tam smējāmies

Simona Caunite
pļavā lasījām meža zemenes, zaķis lēca, ravēju dārzu

Linna Behmane
Ciemojos Dobelē pie savas vecvecmāmiņas bieži vien (Ve-vē!), lai viņai tagad viss labi tur debesīs , katra reize man bija liels notikums, tik interesanti, kopā vienmēr līmējām fotokartiņas, gleznojām, tamborējām, ņēmāmies ar dažādiem niekiem, mani vienmēr gaidīja mana kakao krūze – katru reizi devāmies uz pilsētas centru uz grāmatnīcu izmeklēt kādu nieku vai jaunu grāmatu man – visi šie rituāli, sīkumi.. tās ir manas vienas no skaistākajām bērnības atmiņām, man tiešām bija paveicies, ka man bija tāda vecvecmāmiņa kā manējā

Santa Kipāne
Viena no agrākajām atmiņām varētu būt no 3 gadu vecuma,kad tētis pavizināja mani ar mocīti tiesa gan blakus vāģī:) bet apsolīja kad man izaugs garas kājas,tad varēšu sēdēt kā mamma viņam aizmugurē

Ligija Vanaga
Kad biju mazina dzivojam visa gimene maja, kurai bija 2 ieejas, viena puse dzivojam mes ar mammu otra puse dzivoja vectevs..Taja laika bernudarzos sutija uz nedelu, un tad 5dienas diena brauca pakal..Svetdienas parasti bija tas dienas, kad bija jaliek soma bernudarzam, jaasina zimuli, kuri parasti tad tika nozimeti lidz pedejam, tad nu katru 7dienas vakaru gaju pie vecteva asinat zimulus, vinam bija tads mazins nazitis no kura vins nekad neskiras, kad aizgaju pie vina man bija jasez klusu, jo parasti skaneja LR2 kada paraide, mani cienaja ar auzu parslu cepumiem un pienu.. Kops ta laika auzu parslu cepumi ir un paliks vismilakie, jo vectevs jau kadu laiku zem musu milas zemites..

Sigita Žuka
Visspilgtak palicis atminjaa- vasaras agrie riiti lauku maja pie vecvecakiem. Ziemaa mulziigas kupenas un araa dauzisanas lidz drebes samirka un jau vietaam sasala. Ziemassvetkos milziga egle viesistabaa. Vel bija rudzu un kviesu lauki mums visapkart-stiebri sniedzaas paari galvai-un pa sadam tacinjaam es uz skolu devos maza budama pavisam.

Kristīne Krūmiņa
Kad biju laukos, vectēvs, kuru dzīves laikā redzēju labi ja 5x reizes, mani aiznesa uz kūti, kur parādīja cūkas. Es, pilsētas skuķis, labi audzināts, prasu, kāpēc cūkai ausis netīras. Uz ko mans vectēvs man atbildēja, lai nākamreiz paņemot savu zobubirstīti un ar to tās ausis iztīrot, citādi tā sērga piemetīšoties man pašai. Tāpat spilgti palicis atmiņā viņa teiciens par košļenēm – tu, meitene būdama, labāk neskopojies ar naudu konfektēm, nevis gremo košļenes kā tāda govs… Tāpēc vēl joprojām, kad apēdu košļeni, to daru tikai īsu brīdi, lai iztīrītu zobus.

Annija Goldberga
vasarā, laukos pie vecmāmiņas, agri, agri, pirms vēl saule lēca, es jocīgā kārtā jau biju augšā un pavisam mundra. Es klusām izlavījos no savas 3 kvadrātmetru platās jumta istabiņas, kurā vienīgā gaisma ienāca caur mazu caurumtiņu sienā vadiem, nozagos lejā pa trepēm, un izlavījos uz dārzu. Tur, caur ābeļu zariem, mitrā rasainā zālē, saules pirmo staru apspīdēta, es notupos pie zemeņu dobes un sāku ravēt. Izrādījās, ka, jau pavisam agrā vecumā, es sajutu, kas mani padara laimīgu – klusa un meditatīva ravēšana, kuru papildināja pirmo pamodušos putnu čivināšana un tas fantastiskais klusums, kad mašīnas vēl nav pamodušās un cilvēki cieši iemiguši savās siltajās gultās.

Evija Šimanovska
ar draugiem ziemā šļūcām pa kalnu un cēlām sniega mājas, kur spēlējāmies

Arnita Ješkina
Pašas pirmās bērnības atmiņas ir par spēlēšanos ar citiem bērniem smilškastē, kur kopā cepām kūkas, un aicinājām savus vecākus viņas pirkt

Jana Lolo Moneke
Kaa pa lielo sniegu un puteni bridaam uz skolu, sniegs bija liidz celjiem, bija ljoti gruuti, bet skaisti!

Anna Kalniņa
Atceros, kā ejot uz skolu ar vecāko māsu iekāpu lielajā peļķē un piesmēlu abus zābakus ar labi dubļianu ūdeni

Daina Kumarina
Vasaras pavadīju laukos pie vecmammas. Ravēju dārzu, mežmalā lasījām mežzemenes, palīdzēju pie siena vākšanas.

Baiba Kazaka
Bērnību pvadiju Jūramla pie vecmāmiņas kopā ar draudzeni gajām pa klusso uz pļavu un pie upse stagāties pinām vainagus spēlējam sp les bija foršiē

Кристина Головатова
Когда мне было 7 лет, зайдя сутра в сарай на даче где в клетке жили мои 2 морские свинки (самка и самец) я увидела ещё 2 маленькие… Вот была радость и удивление от куда же они появились, побежала к маме сразу спрашивать, может она их принесла

Gints Ginters
slidotavas liešana kopā ar lielajiem zēniem

Zanda Ieviņa
Grūts uzdevums,jo atmiņu ir neizmērojami daudz.Visspilgtākā atmiņa laikam ir tā,ka paliku mājās viena,pirmo reizi..man bija 5 gadi,mamma atstāja uz pāris minūtēm vienu,bet es izdzirdot kā kaimiņi staigā pa kaapņu telpu metos aukstumā,pidžammā ,ārā no mājas meklēt mammu,stāvēju gaidīju un sagaidīju… Mazliet amizaanti,bet ,tad likās,ka pasaule ir apstājusies..Mammas rūpes un mīlestība,kas turpinās vēljoprojām ir neizmērojama un nesalīdzināma ne ar ko

Sanda Roze
Es atceros, kā vasarā pirms pirmās klases, nopirkusi izsveramo saldējumu kioskā, gāju pa ielu mājās. Viena meitene uz ielas man pienāca un pateica, ka mani saldējumi neesot pareizi salikti maisiņā. Viņa vafeļu glāzītes sakārtoja pa savam, pa vidu laizot savus saldējumā nosmērētos pirkstus. Septembrī izrādījās, ka mēs ejam vienā klasē. Mēs draudzējamies jau gandrīz 30 gadus;)

Inta Backāne
Bērnību pavadīju laukos .Atceros vasaras pļavas smaržas, kā ar brāli skraidījām pa pļavu rasotajā zālē, kā vācām sienu,
kā braucām palīgā vecaimammai uz lielo tīrumu , kā smaržoja mežs caur kuru braucām, kā negribējām ravēt tās garās vagas, kā kāpām lielajā ozolā un slēpāmies, lai nebūtu jāravē:)

Kalvis Kalniņš
Atceros kā dzimšanas dienā tētis uzdāvināja televizoru- tajā laikā tas bija kaut kas ekskluzīvs!

Madmaks Hulk
Первая рыбалке с дедом и после сваренная на берегу реки уха

Ervīns Liks
Spēlejot hokeju ar kaimiņiem, viena no kaimiņienēm Laimdota netīšām ar nūju iemauca man pa muti un man zobs izgāja cauri lūpai .

Aija Dulpe
Atceros, kā bērņibā ar draudzenēm ripinājāmies no liela kalna kaimiņos līdz ieripojām nātru pudurī, tad nu gan smiekli mijās kopā ar asara’m, bija jautri

Irina Šuhtujeva
“Sprāgstošas” konfektes, ar kurām mani parasti lutināja Krusttēvs
1656139_10201995226681598_8500208035542328697_n

Zigmārs Dulpe
Atceros kā gājām čiept zemenes kaimiņiem, bet ne jau tāpēc, ka pašiem dārzā nebūtu, vienkārši likās, ka viņu dārzā garšīgākas

Aija Gintere
kad atnāca “īstais” Ziemassvētku vecītis.

Olesia Boroha
Atceros, kada biju prieciga kad tetis man uzdavinaja mano pirmo riteni , ar 3 ritiniem !

Sanita Dārzniece
Spēlējot ārstos izlēju briljantzaļo šķīdumu pa visu omītes tiko nopirkto paklāju. Viņa pat nedusmojās, es gauži raudāju, bet viņa mani maigi mierināja, teica ka dzīvē notiekot lietas trakākas. Tagad to brīdi atceros katru reizi, kad meita sadara blēņas.

Kristine Nvadike
Mana spilgtākā atmiņa no bērnības ir, ka man kustējās piena zobiņš un nekādi nekrita ārā, tad mana māsa iebāza man segu mutē un tas pavisam vienkārši izkrita

Larisa Pavlovna
Berniba bija viena no spilgtakiem atminam – gajiens uz pirti. Bija tada divaina atmosfera. /

Zane Treide Neimane
Kad bērnu dārzā visi gulēja, bet es… Es mācījos dziedāt. Tā dziesmiņa vēl joprojām ir manī. Tu kaziņ labiņā…

Zigmārs Dulpe
Atceros kā gājām čiept zemenes kaimiņiem, bet ne jau tāpēc, ka pašiem dārzā nebūtu, vienkārši likās, ka viņu dārzā garšīgākas

Valda Lika
Mana bērnības atmiņa ,ko es atceros ir, kad māsa ar draudzeni piecu gadu vecumā mācīja mani peldēt. Līņāja lietutiņš un bijām dīķī, kur man bija jāstāv uz pirkstgaliem , lai galva būtu ārā. Daudzas reizes viņas mācīja. Atceros tieši to brīdi, kad pa sunisko es nopeldēju no māsas līdz draudzenei pa ”sunisko”.

Edite Stanko
Mana bērnība pagāja laukos un atmiņu secība pamazām nojūk, lielu prieku sagāja teliņu vai jēriņu piedzimšana un sunīša iegādāšanās, kad man bija 5 gadi, kad vecāki mani kādu mēnesi varēja meklēt suņa būdā.

Svetlana Škinča
vasaras nometne Pumpuros!

Ekaterina Padchina
zoodārza apmeklējums kopā ar mammu, tēti, vecmamiņām

Лора Боро
Atceros ka berniba tetis dod man pasedet automobila pie sturi, biju loti lepna un visiem pec tam stastiju ka jau protu vadit masinu!

Mikalai Barokha
Kad mes pirmo reizi ar brali bijam liela pilseta!

Solvita Arule
Mēs daudz spēlējāmies ārā- veidojām tādus kā štābiņus kokos, un kur tad vel paslēpes un Tuki-Tuki Es kā mazākā vienmēr skraidīju pakaļ lielajiem brāļiem, kur vienmēr centās aizbēgt. Atceros, ka mācoties braukt ar divriteni, bieži piezemējos ogulājos, kuri ar katru reizi palika mazāki un mazāki…

Evija Šimanovska
ar draugiem ziemā laidāmies pa kalnu un cēlām sniega mājas

Dace Irbe
Viena no vasaram ka parasti bija daudz avenu-es sabaroju savu braliti-ta,ka v ins nokluva slimnica

Jolanta Gertke
Kāda sakritība, pieminot lāci. Uzreiz atausa atmiņā, kad biju maziņa omītei kaimiņos dzīvoja maizes ceptuves ”Lāči” īpašnieks Normunds Skauģis. Aizejot pie viņa ciemos, vienmēr patika sēdēt viņam klēpī. Ļoti foršs cilvēciņš.

Kristīne Jermacāne
Lieldienu rītā vecmammas trušu būrīšu apsekošana – “trušu izdēto olu” meklēšana

Inga Verkulēviča
ar plēvēm pēc skolas nelielā draugu bariņā šļūkšana no vecmāmiņas pagraba.

Zane Baltā
Vecmāmiņa lūdza lai eju salasīt piparmētras no dārza bet es iegāju zirņu vagā apsēdos pa vidu un ēdu zirņus kamēr man sāka sāpēt vēders un aizgāju mājā bez piparmētrām

Marina Yalçın
10-tajā dzimšanas dienā man vecāki uzdāvināja ilustrētu bērnu pavārgrāmatu un es patstāvīgi izcepu pirmo šokolādes kūku